Neiroloģija un psiholoģija mums daudz ko māca par cilvēka smadzenēm un to, kā mēs visefektīvāk apgūstam jaunas lietas. Mēs varam izmantot šos pētījumus, lai uzlabotu mūsu mācīšanās spējas, atmiņu un akadēmisko sniegumu. Mēs esam apkopojuši 20 uz smadzenēm balstītas mācīšanās stratēģijas, ko varat īstenot klasē. Jūs varat izmēģināt šīs metodes neatkarīgi no tā, vai esat students, kas vēlas uzlabot savu mācību spēli vaiskolotājs, kas vēlas mainīt savu mācību pieeju.

1. Praktiskas mācību aktivitātes

Mācīšanās ar rokām var būt vērtīga uz smadzeņu darbību balstīta mācību pieeja, jo īpaši bērnu attīstības prasmju apguvē. Jūsu skolēni var pieskarties un pētīt, kamēr viņi mācās, tādējādi paplašinot savu maņu izpratni un kustību koordināciju.

2. Elastīgas darbības

Katra skolēna smadzenes ir unikālas, un, iespējams, tās labāk pielāgosies kādam konkrētam mācīšanās stilam. Jūs varat apsvērt iespēju skolēniem piedāvāt elastīgas uzdevumu un aktivitāšu izvēles iespējas. Piemēram, daži skolēni var vislabāk attīstīties, rakstot īsas esejas par kādu vēsturisku notikumu, bet citi var dot priekšroku video materiālu veidošanai.

3. 90 minūšu mācību sesijas

Cilvēka smadzenes spēj koncentrēties ilgāku laiku, kā mēs visi droši vien zinām no savas pieredzes. Pēc neirozinātnieku domām, lai optimāli koncentrētos, aktīvās mācīšanās sesijas nedrīkst pārsniegt 90 minūtes.

4. Atlieciet tālruni

Pētījumos ir pierādīts, ka jau vienkārša telefona atrašanās uz galda, kamēr veicat kādu uzdevumu, var samazināt kognitīvo spēju. Atmetiet tālruni, kad esat klasē vai mācāties. Ja esat skolotājs, mudiniet skolēnus darīt to pašu!

5. Attāluma efekts

Vai jūs kādreiz esat uzspiedušies pēdējā minūtē, lai nokārtotu testu? Es esmu... un man tas nav izdevies. Mūsu smadzenes visefektīvāk mācās, mācoties pa daļām, nevis apgūstot daudz informācijas uzreiz. Jūs varat izmantot šo efektu, sadalot stundas pa daļām.

6. Pirmtiesības efekts

Mēs mēdzam vairāk atcerēties lietas, kas mums sākotnēji tiek pasniegtas, nekā tās, kas seko pēc tam. To sauc par prioritātes efektu. Tāpēc jūs varētu izstrādāt savu mācību stundas plānu, sākot ar svarīgākajiem punktiem, lai izmantotu šo efektu.

7. Retuma efekts

Pēdējā attēlā, pēc "Huh?" zonas, atmiņas saglabāšana palielinās. Tas ir atkārtojamības efekts, mūsu tendence labāk atcerēties nesen sniegto informāciju. Ir droši pasniegt galveno informāciju gan stundas sākumā, gan beigās.

8. Emocionālā iesaiste

Mēs biežāk atceramies to, kas mūs emocionāli saista. Bioloģijas skolotājiem - kad jūs mācāt par kādu konkrētu slimību, tā vietā, lai vienkārši izklāstītu faktus, jūs varētu mēģināt iekļaut stāstu par kādu cilvēku, kurš sirgst ar šo slimību.

9. Sadalīšana pa daļām

Informācijas grupēšana ir paņēmiens, kā mazākas informācijas vienības sagrupēt lielākā "gabalā". Jūs varat grupēt informāciju, pamatojoties uz to radniecību. Piemēram, jūs varētu atcerēties visus Lielos ezerus, izmantojot akronīmu HOMES: Hurona, Ontario, Mičiganas, Erija, amp; Superior.

10. Prakses testi

Ja mērķis ir uzlabot pārbaudes darbu rezultātus, tad visvērtīgākais mācību paņēmiens var būt praktisko testu veikšana. Jūsu skolēni var atkārtoti interaktīvā veidā apgūt mācību vielu, kas palīdz nostiprināt faktus atmiņā, salīdzinot ar vienkāršu piezīmju atkārtotu lasīšanu.

11. Pārklāšanās

Pārklāšanās ir mācību metode, kurā tiek izmantota dažādu veidu praktisko jautājumu kombinācija, nevis atkārtota viena veida jautājumu atkārtošana. Tas var veicināt skolēnu elastību, lai viņi labāk izprastu konkrētu jēdzienu.

12. Sakiet to skaļi

Vai zinājāt, ka, izrunājot faktu skaļi, nevis klusējot galvā, tas labāk saglabājas atmiņā? Neiroloģiski pētījumi to apstiprina! Nākamreiz, kad jūsu skolēni domās risinās kādas problēmas atbildes, mudiniet viņus pamēģināt domāt skaļi!

13. Pieļaujiet kļūdas

Tas, kā mūsu skolēni reaģē uz kļūdām, ietekmē mācīšanos. Ja viņi kļūdās, ir lielāka iespēja, ka nākamreiz viņi atcerēsies pareizo faktu vai darbības veidu. Kļūdas ir mācīšanās sastāvdaļa. Ja viņi jau visu zinātu, mācīšanās nebūtu vajadzīga.

14. Izaugsmes domāšanas veids

Mūsu domāšanas veids ir spēcīgs. Augšanas domāšanas veids ir uzskats, ka mūsu spējas nav nemainīgas un ka mēs varam augt un apgūt jaunas lietas. Jūs varat mudināt skolēnus teikt: "Es to vēl nesaprotu", nevis "Es to nesaprotu".

15. Nodarbību pārtraukumi

Fiziskās aktivitātes ir ne tikai labvēlīgas fiziskajai veselībai. Tās ir vērtīgas arī mācību procesā. Dažas skolas ir sākušas ieviest īsas smadzeņu fiziskās aktivitātes pauzes (~10 min) katrai mācību stundai. Tās var uzlabot uzmanību un mācību rezultātus.

16. Mikrorestes

Pat īsāki smadzeņu pārtraukumi var stiprināt atmiņu un mācīšanos. Nākamās nodarbības laikā varat mēģināt ieviest 10 vai vairāk sekunžu ilgas mikroatpūtas. Smadzeņu attēlā iepriekš redzams, kā mikroatpūtas laikā no jauna aktivizējas iemācītie nervu ceļi.

17. Dziļas atpūtas protokols bez miega

Jaunākie pētījumi liecina, ka mācīšanos var uzlabot tādas dziļas atpūtas prakses bez miega, piemēram, joga nidra, miegs u. c. Lai sasniegtu labākos rezultātus, to var veikt stundas laikā pēc mācību sesijas beigām. Neirologs Dr. Endrjū Hubermans (Andrew Huberman) ikdienā izmanto šo jogas nidras vadīto praksi.

18. Miega higiēna

Miegs ir brīdis, kad mūsu ilgtermiņa atmiņā tiek saglabāts tas, ko esam iemācījušies dienas laikā. Ir daudz padomu, ko varat iemācīt saviem skolēniem, lai uzlabotu viņu miega kvalitāti. Piemēram, mudiniet viņus gulēt un mosties vienmērīgā laikā.

19. Skolas sākuma laika atlikšana

Daži neirozinātnieki iesaka atlikt skolas gaitu sākumu, lai sinhronizētu mūsu skolēnu dienas grafiku ar viņu diennakts ritmiem (t. i., bioloģisko pulksteni) un mazinātu miega trūkumu. Lai gan daudziem no mums nav iespēju mainīt grafiku, jūs varat to izmēģināt, ja mācāties mājās.

20. Nejaušs intermitējošs atalgojums

Uz smadzeņu darbību balstīta pieeja, lai palīdzētu skolēniem saglabāt motivāciju mācīties, ir ieviest nejaušas balvas. Ja jūs katru dienu dalīsiet gardumus, skolēnu smadzenes pieradīs tos sagaidīt, un tas vairs nebūs tik aizraujoši. Galvenais ir tos dalīt pa daļām un piešķirt tos nejauši!